Latvijas ev. lut. baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga vēstījums 2014. gada Ziemsvētkos!

Irbe_un_es_414KbKristus mīļotie, priecīgus Ziemsvētkus! Prieka pilnību Kristus dzimšanas svētvakarā! Ziemsvētku laikā viens no visbiežāk teiktajiem vārdiem ir – prieks! Visu caurstrāvo priecīgas nojausmas un brīnuma gaidas. Man gribētos teikt, ka priecīgās Ziemsvētku izjūtas ir nevis izņēmums, bet normalitātes pieredze. Mēs sajūtamies tā, kā ir normāli justies Dieva bērniem. „Redziet, cik lielu mīlestību Tēvs mums ir dāvājis, ka tiekam saukti Dieva bērni un tādi arī esam“, raksta Jānis, māceklis, ko Jēzus mīlēja. (1.Jn 3:1) Sastrīdēties gadās arī vistuvākajiem cilvēkiem. Aiziet katram savā istabā un aizvērt aiz sevis durvis. Taču, kad emociju bangas norimst, mēs jūtamies nenormāli. Tuvība ir izjaukta. Mīlestība pagrūsta malā. Priekšplānā ir strīds, kas liek justies šausmīgi. Cik dārgs tad ir mirklis, kad tas, kam sajauktās attiecības sāp vairāk, sper pirmo soli un nāk ar izlīgumu. Cik dārgs ir mirklis, kad viss atkal ir labi un saskaņa atjaunota! It kā tik vien ir kā atgriezts normālais stāvoklis, bet cik laba ir sajūta, cik liels par to prieks! Vairāk…

Burtnieki 2014

Rudens talka 2013

Raksts: Helovīna svētvakars (Arh. J. Vanags)

Kirbis31. oktobris ir diena ar daudzslāņainu nozīmi. Nepretendējot uz nopietnu analīzi, var vienkārši pieminēt, ka senie ķelti šajā dienā atzīmēja ražas vākšanas beigas un ziemas sezonas sākumu. Viņi dedzināja ugunskurus, lai atvairītu nāves un sairšanas spēkus un ar cienastu  pielabināja ziemas un tumsas garus, kas citādi varēja ar viņiem izspēlēt kādu ļaunu joku.  Sākot no 8. gadsimta kristīgā baznīca 1. novembrī svin Visu svēto dienu, pieminot asinslieciniekus, kas atdeva dzīvību par ticību uz Kristu. 31. oktobri sauca par All Hallow’s Evening no kā arī cēlies vārds Helovīns. Tas bija vakars, kad svinēt Dieva vārda apsolījumu, ka ticībā tiks uzveikts arī pēdējais no ienaidniekiem – nāve. Vairāk…

Raksts: Kam ticam mēs – luterāņi?

Latvija ir īpaša zeme. Ne tikai klimata ziņā, ne tikai ģeopolitiskā novietojuma ziņā, bet arī baznīcas ziņā. Mūsdienu Latvijā luterāņu, pareizticīgo un katoļu baznīcas ir diezgan līdzīgas draudžu locekļu skaita ziņā. Taču gadu simtu laikā līdzās pastāvot un caur mūsu zemes īpašajiem vēstures līkločiem ejot, esam daudz viens no otra aizguvuši, daudzās lietās uzskati saplūduši un nu mēs paši vairs nezinām, kas ir kas. Tā piemēram visspilgtākie jautājumi, ar kuriem es, kā mācītājs saskaros savā ikdienā ir jautājumi par „baznīcas” vārda došanu bērniņam, vai – ko darīt kad paiet 40 dienas pēc tuvinieka nāves. Tāpēc „Ticības grauda” jaunajā sērijā 2013./2014.gadam apskatīsim jautājumus par dažādām baznīcām. Dagnija „Limuzīnā Jāņu nakts krāsās” teica: “tā jau ir, dažs labs visādas valodas sagramstās, tikai savu dzimto valodu kā nevar tā nevar iemācīties…” Tāpēc sāksim šajā avīzītes numurā ar to, kam ticam mēs- luterāņi! Tam, kas vēlas iepazīt citas baznīcas, salīdzināt un atrast kopīgo un atšķirīgo vispirms jāpazīst pašam sava baznīca!

Vairāk…

Draudzes kalpotāju diena 2013

Iesvētības, 2013. gada jūnijs