Sprediķis: Paļāvībā uz Dievu (draudzes Māc. A. Smuidris)
Draudzes mācītāja Aivara Smuidra sprediķis Rīgas Mārtiņa ev. lut. draudzē 2014. gada 6. aprīlī.
Sprediķis: Par dzīves jēgu (Māc. R. Otomers)
Mācītāja Roberta Otomera sprediķis Rīgas Mārtiņa ev. lut. draudzē 2014. gada 16. martā.
Raksts: Helovīna svētvakars (Arh. J. Vanags)
31. oktobris ir diena ar daudzslāņainu nozīmi. Nepretendējot uz nopietnu analīzi, var vienkārši pieminēt, ka senie ķelti šajā dienā atzīmēja ražas vākšanas beigas un ziemas sezonas sākumu. Viņi dedzināja ugunskurus, lai atvairītu nāves un sairšanas spēkus un ar cienastu pielabināja ziemas un tumsas garus, kas citādi varēja ar viņiem izspēlēt kādu ļaunu joku. Sākot no 8. gadsimta kristīgā baznīca 1. novembrī svin Visu svēto dienu, pieminot asinslieciniekus, kas atdeva dzīvību par ticību uz Kristu. 31. oktobri sauca par All Hallow’s Evening no kā arī cēlies vārds Helovīns. Tas bija vakars, kad svinēt Dieva vārda apsolījumu, ka ticībā tiks uzveikts arī pēdējais no ienaidniekiem – nāve. Vairāk…
Raksts: Kam ticam mēs – luterāņi?
Latvija ir īpaša zeme. Ne tikai klimata ziņā, ne tikai ģeopolitiskā novietojuma ziņā, bet arī baznīcas ziņā. Mūsdienu Latvijā luterāņu, pareizticīgo un katoļu baznīcas ir diezgan līdzīgas draudžu locekļu skaita ziņā. Taču gadu simtu laikā līdzās pastāvot un caur mūsu zemes īpašajiem vēstures līkločiem ejot, esam daudz viens no otra aizguvuši, daudzās lietās uzskati saplūduši un nu mēs paši vairs nezinām, kas ir kas. Tā piemēram visspilgtākie jautājumi, ar kuriem es, kā mācītājs saskaros savā ikdienā ir jautājumi par „baznīcas” vārda došanu bērniņam, vai – ko darīt kad paiet 40 dienas pēc tuvinieka nāves. Tāpēc „Ticības grauda” jaunajā sērijā 2013./2014.gadam apskatīsim jautājumus par dažādām baznīcām. Dagnija „Limuzīnā Jāņu nakts krāsās” teica: “tā jau ir, dažs labs visādas valodas sagramstās, tikai savu dzimto valodu kā nevar tā nevar iemācīties…” Tāpēc sāksim šajā avīzītes numurā ar to, kam ticam mēs- luterāņi! Tam, kas vēlas iepazīt citas baznīcas, salīdzināt un atrast kopīgo un atšķirīgo vispirms jāpazīst pašam sava baznīca!