Rīgas Mārtiņa baznīca

Ik gadu jūlijs un augusts latviešu tautai ir ļoti specifisks laiks. Laiks, kad radi, draugi un novadnieki visā Latvijā – Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un Latgalē – satiekas… kapusvētkos. Pēc lielajiem Baznīcas svētkiem šī, bez šaubām, ir visplašākā Baznīcas tradīcija mūsu tautā, un diezin vai ir kāds latvietis, kurš kaut reizi nebūtu pabijis kapu svētkos. Vairāk…

Gavēņa laiks vienmēr ir saistījies ar nožēlu, kas izpaužas kā dziļas bēdas vai savu ļauno darbu – grēku – nožēlošana. No šiem ļauniem darbiem mēs ciešam, ievainojot paši sevi un citus – tas ir kauna traips, kas uz mūžīgiem laikiem apzīmē visu cilvēci. Vairāk…

Kristus mīļotie, priecīgus Ziemsvētkus! Prieka pilnību Kristus dzimšanas svētvakarā! Ziemsvētku laikā viens no visbiežāk teiktajiem vārdiem ir – prieks! Visu caurstrāvo priecīgas nojausmas un brīnuma gaidas. Man gribētos teikt, ka priecīgās Ziemsvētku izjūtas ir nevis izņēmums, bet normalitātes pieredze. Mēs sajūtamies tā, kā ir normāli justies Dieva bērniem. „Redziet, cik lielu mīlestību Tēvs mums ir dāvājis, ka tiekam saukti Dieva bērni un tādi arī esam“, raksta Jānis, māceklis, ko Jēzus mīlēja. (1.Jn 3:1) Sastrīdēties gadās arī vistuvākajiem cilvēkiem. Aiziet katram savā istabā un aizvērt aiz sevis durvis. Taču, kad emociju bangas norimst, mēs jūtamies nenormāli. Tuvība ir izjaukta. Mīlestība pagrūsta malā. Priekšplānā ir strīds, kas liek justies šausmīgi. Cik dārgs tad ir mirklis, kad tas, kam sajauktās attiecības sāp vairāk, sper pirmo soli un nāk ar izlīgumu. Cik dārgs ir mirklis, kad viss atkal ir labi un saskaņa atjaunota! It kā tik vien ir kā atgriezts normālais stāvoklis, bet cik laba ir sajūta, cik liels par to prieks! Vairāk…