Gavēņa laiks vienmēr ir saistījies ar nožēlu, kas izpaužas kā dziļas bēdas vai savu ļauno darbu – grēku – nožēlošana. No šiem ļauniem darbiem mēs ciešam, ievainojot paši sevi un citus – tas ir kauna traips, kas uz mūžīgiem laikiem apzīmē visu cilvēci.
Gavēņa laiku ievada Pelnu trešdiena, kuras dievkalpojumā mācītājs, izmantojot pelnus, pie altāra apzīmē katra cilvēka pieri ar krusta zīmi sakot: „Piemini, ka tu esi puteklis un pie pīšļiem tev būs atkal atgriezties.” (1. Moz. 3:19) Šo pieres apzīmēšanu saņem katrs, kas to vēlas.
Bez Pestītāja, grēks mūs apzīmē par savu īpašumu – mēs brīnāmies un nevaram saprast, kāpēc dzīve neiet uz priekšu un labā paliek aizvien mazāk, un mēs nevaram nedz nomazgāt, nedz izdzēst to, kā dēļ Kristus tika pienaglots pie krusta koka, bet caur Kristu mēs pie krusta tiekam atjaunoti – prieks, miers un mīlestība no jauna ienāk mūsu dzīvēs, mūsu darbos. Pravietis Jesaja raksta: „Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti.” (Jes. 53:5)
Gavēnis ir 40 dienu nožēlas laiks. Pirms svinēt Kristus Augšāmcelšanos, kristieši Gavēņa laikā pārbauda un izmeklē savas sirdis – kas manī ir labs, kas – ne tik labs, un ko es varu darīt, lai labotos. Līdzīgi kā lietus 40 dienas lija pār Noa šķirstu, līdzīgi kā Israēla tauta 40 gadus staigāja pa tuksnesi, un līdzīgi kā Jēzus 40 dienas gavēja un tika kārdināts tuksnesī, tā arī kristieši Gavēņa laika 40 dienās pārdomā Kristus dzīvi un Viņa pestīšanas darbu pie krusta, pievēršot pastiprinātu uzmanību Pestītājam, kurš uzņēmās visas pasaules grēkus uz Sevi.
Līdz ar Gavēņa laika sākšanos, dievkalpojumos „Alleluja” dziedājums, kas nozīmē „Slavēts, lai ir Tas Kungs”, tiek izņemts no dievkalpojuma kārtības līdz pat Lieldienām.
Baznīcas altāri rotā violetā krāsa, kas ir sevis izmeklēšanas un grēknožēlas krāsa, jo no saviem grēkiem mēs pievēršamies mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastībai: „Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns.” (2. Kor. 5:17)
Daži kristieši izvēlas gavēt vai atteikties no kaut kā, lai ar lūgšanām un Bībeles lasīšanu varētu netraucēti pievērst savu uzmanību Pestītājam un savām attiecībām ar Viņu. Šī gavēšana un atteikšanās no kaut kā ne vienmēr iekļauj sevī atteikšanos no kāda ēdiena – atteikties var arī no kāda ieraduma, kas visa gada laikā ir bijis traucēklis jūsu mieram, vai arī, ja gavējat atsakoties no kāda ēdiena, tad tas varbūt tāds, ko pēdējā gada laikā esat ēduši pārmērīgi daudz un tas sāk sagādāt problēmas jūsu veselībai: „Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis [..]” (1. Kor. 6:19a) Gavēšana var būt dažāda – var būt gan miesas, gan dvēseles gavēšana.
Svarīgi atcerēties – gavējot neizrādieties citu cilvēku priekšā kā aizrautīgi gavētāji, kas visu dara „pareizi”, jo Dievs redz viltus gavēšanu no patiesas gavēšanas: „[..] kad jūs gavējat, tad neesiet saīguši kā liekuļi; jo tie dara savus vaigus nejaukus, lai rādītos ļaudīm kā gavētāji. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga. Bet, kad tu gavē, svaidi savu galvu un mazgā savu vaigu, ka tu nerādies ļaudīm kā gavētājs, bet savam Tēvam, kas redz slepenībā. Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās.” (Mt. 6:16 – 18)
„Mans Gans, mans Glābējs īstais, Ak, mani pieņemi!
No Tevis, avots šķīstais, Plūst visi labumi.
Tu mani spirdzinājis Ar saldu barību,
Tavs Gars ir dāvinājis Man debess līksmību.”
(No dziesmu grāmatas 73. dziesmas, 4. panta)